Baznīca pavada cilvēku visā dzīves ceļā no dzimšanas līdz nāvei — gan priecīgos, gan pārbaudījumu pilnos brīžos.
Kristība
Kristība ir sakraments, kurā Dievs cilvēku atdzemdina mūžīgai dzīvībai, un cilvēks kļūst par Dieva bērnu un Baznīcas locekli. Ikviens kristītais ir līdzdalīgs Kristus priesteriskajā, ķēnišķīgajā un pravietiskajā kārtā.
Kristības augļi ir taisnošana, glābšana no pazušanas un Dieva svētdarošās žēlastības un Svētā Gara augļu izliešana cilvēkā.
Kristība cilvēka dvēselē iespiež neizdzēšamu zīmogu, tādēļ šis sakraments saņemams vienreiz.
Parastos apstākļos kristīt drīkst bīskaps, priesteris vai diakons, bet galējas nepieciešamības gadījumā — ikviens kristietis vai pat nekristīts cilvēks.
Cilvēku ieteicams kristīt jau zīdaiņa vecumā, jo visus cilvēkus skar iedzimtais grēks, ko nomazgā vienīgi Kristība. Ja cilvēks nav kristīts bērnībā, viņu var kristīt arī pieaugušā vecumā.
Grēksūdze jeb atgriešanās
Grēksūdzes jeb atgriešanās sakramentā cilvēkam, pamatojoties Kristus apsolījumā, tiek piedoti pēc Kristības izdarītie grēki. Tā grēku nožēlotājs tiek samierināts ar Dievu un Baznīcu.
Atgriešanās sakramentu kā biktstēvs var sniegt bīskaps vai priesteris; to var saņemt ikviens kristīts cilvēks, kas spēj atšķirt labu no ļauna.
Atgriešanās sakramentu veido sirdsapziņas izmeklēšana un grēku apzināšanās, nožēla, lēmums labot savu dzīvi, vaļsirdīga grēku izsūdzēšana garīdzniekam, piedošanas saņemšana patiesā ticībā un, visbeidzot, biktstēva noteiktās gandarīšanas izpildīšana.
Svētais Vakarēdiens
Svētais Vakarēdiens ir līdzdalība Kristus krusta upurī un Viņa Miesas un Asiņu sakramentāla saņemšana maizes un vīna veidā.
Svētais Vakarēdiens ir vissvarīgākais sakraments, jo tajā tiek saņemts pats žēlastības devējs — Dieva vienpiedzimušais Dēls, mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.
Svētais Vakarēdiens ir patiesa līdzdalība Jēzus Kristus Miesā un Asinīs, Viņa cilvēcībā un dievišķībā maizes un vīna veidā. Kristus klātbūtne Vakarēdienā ir reāla, nevis simboliska: tāpat kā jebkurā cilvēka ķermeņa daļā ir ietverta cilvēka daba, tā arī ikvienā konsekrētās maizes un vīna daļiņā pilnībā ir viena un tā pati Kristus Miesa, Asinis, dvēsele un dievišķība.
Svētā Vakarēdiena sakramentu celebrē bīskaps vai priesteris.
Svētā Vakarēdiena dāvana ir mūžīgās dzīvības saņemšana, līdzdalība Dieva svētdarošajā un piedodošajā žēlastībā, dvēseles pārdabiskās dzīves stiprināšana un cilvēka vienošana ar Kristu un caur Viņu — ar Dievu.
Svētais Vakarēdiens ir līdzdalība Kristus upurī, proti, krusta upura bezasiņu atjaunošana jeb darīšana klātesošu. Ikreiz, kad piedalāmies Svētā Vakarēdiena svinēšanā, mēs it kā stāvam Golgātā zem Kristus krusta — Tā, kurš cieta un mira mūsu labā, lai glābtu mūs no grēka, nāves un ļaunā un dāvātu mums mūžīgo dzīvību un svētlaimi. Šī piemiņa padara Vakarēdienu arī par pateicības un slavas upuri Dievam, kas mūs tā mīlējis, ka devis par mums savu vienpiedzimušo Dēlu.
Iesvētība jeb konfirmācija
Iesvētība jeb konfirmācija ir rits, kurā Dievs stiprina kristīto ar Svētā Gara dāvanu, lai viņš spētu liecināt par Kristu un turēt Viņa baušļus. Pirms konfirmācijas notiek iesvētes mācība.
Konfirmāciju veic bīskaps vai priesteris, uzliekot rokas un lūdzot Dievu.
Laulība un laulību ceremonija
Dievs radīja cilvēku par vīrieti un sievieti un iedibināja laulību kā nesaraujamu mīlestības saiti, kas simboliski norāda uz mīlestības un derības attiecībām starp Dievu un cilvēci.
Kristīga laulība balstās neatsaucamā laulības solījumā, ko laulātie dod viens otram, un to laulību ceremonijā ar Dieva un Baznīcas doto pilnvaru apstiprina garīdznieks.
Laulības mērķis ir dalīties savstarpējā mīlestībā un turpināt dzīvību, laižot pasaulē bērnus. Kristīga laulība pēc būtības ir nesaraujama.
Slimnieku svaidīšana
Slimnieku svaidīšana ir rits, kurā ar svētītu eļļu un garīdznieka lūgšanām slimajam vai mirstošajam tiek dota Dieva žēlastība un — ja tas nepieciešams viņa dvēseles pestīšanai — atjaunota miesas veselība.
Svaidīšanas un lūgšanas tālākais mērķis ir sagatavot cilvēku nāvei un mūžībai, stāties Dieva vaiga un tiesas priekšā. Ar šo ritu Dievs cilvēkā modina paļāvību uz savu žēlastību un apžēlošanu, stiprina viņu un palīdz cīnīties pret sātana kārdinājumiem un drosmīgi panest dzīves grūtības un slimības sāpes.
Bēres
Bēres ir kristīgs žēlsirdības darbs, svētības un aizlūgšanas rits kristiešiem, kuri aicināti mūžībā.
Bēru rits nevar garantēt mirušā mūžīgo svētlaimi, taču tas ir svarīgs, lai lūgtu par aizgājēju un mudinātu dzīvos lūgšanās pieminēt savus mirušos un dzīvot saskaņā ar Dieva gribu.
Svētīšanas un iesvētīšanas riti
Ikvienam cilvēkam ir tiesības visās dzīves vajadzībās un situācijās vērsties pie garīdznieka un Baznīcas, lai lūgtu aizlūgumu, atbalstu un svētību. Vajadzības gadījumā iespējams saņemt attiecīgu svētīšanas vai iesvētīšanas ritu (piemēram, mājas svētīšanu u. tml.).
Lai vienotos par baznīcas ritu, sazinieties ar draudzes kanceleju.