Kas ir Kristība?
Kristība ir pirmais un vienreizējais sakraments, kurā cilvēks garīgi piedzimst no jauna. Kristība ir nepieciešama mūžīgās pestīšanas saņemšanai. Kristus saka: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” (Jāņa 3:5). Kristības pamats ir Jēzus pavēle: „Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19–20).
Ko dod Kristība?
Kristība ir atdzimšana — ar Kristību sākas jauna dzīve neatkarīgi no tā, vai kristāmais ir zīdainis vai pieaugušais. Kristībā cilvēks kļūst par kristieti. Kristāmais saņem žēlastību, ko Kristus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās ir nesušas visai cilvēcei.
Vai jūs nezināt, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu Kristībā esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušajiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. (Romiešiem 6:3–4)
Kopš pirmdraudzes laikiem kristieši ir kristījuši gan pieaugušos, gan bērnus, jo bērnam Dieva glābjošā žēlastība ir vajadzīga tikpat ļoti kā pieaugušajam un arī uz bērniem attiecas Kristus paveiktā pestīšana.
Kristībā lieto ūdeni, un Bībele Kristību dažkārt sauc par „atdzimšanas mazgāšanu”. Bībele nedod norādījumus, cik daudz ūdens Kristībā jālieto — vai pietiek ar ūdens uzliešanu vai apslacīšanu, vai kristāmais jāiegremdē ūdenī. Neatkarīgi no ūdens daudzuma Kristība nomazgā visus grēkus. Par ūdens nozīmi runā senā un saturiski dziļā ūdens svētīšanas lūgšana:
Svētais Dievs, visvarenais Kungs, žēlīgais Tēvs! Mēs Tev pateicamies, ka jau laiku iesākumā Tavs Gars lidinājās pār ūdeņiem un Tu radīji debesis un zemi. Ar ūdens spēku Tu baro un uzturi mūs un visu dzīvo.
Plūdos Tu tiesāji grēcīgo pasauli un izglābi ticīgo Nou un viņa ģimeni. Tu izveda Israēla tautu caur Sarkano jūru no verdzības uz apsolītās zemes brīvību. Jordānas ūdenī Jānis kristīja Tavu Dēlu, un Viņš saņēma Gara svaidījumu.
Kristībā Viņa nāvē un augšāmcelšanā Tavs mīļais Dēls atbrīvoja mūs no grēka un nāves važām un atvēra ceļu uz mūžīgās dzīvības prieku un brīvību. Viņš darīja ūdeni par Tavas valstības, šķīstīšanas un atdzimšanas zīmi. Pēc Viņa pavēles mēs darām par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.
Izlej savu Svēto Garu, lai tas, kuru šeit kristām, saņemtu jaunu dzīvi. Nomazgā viņa grēkus, šķīstī viņu ar šo ūdeni un dari viņu par Tavas godības valstības mantinieku. Tev lai ir slava, gods un godība caur Tavu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, Svētā Gara vienībā tagad un mūžīgi. Āmen. (Lūgšana no Kristības kārtības)
Kristībā mēs tiekam pievienoti Dieva tautas sadraudzībai — Baznīcai. To izsakām arī šādi: kristietis pieder Kristus miesai.
Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie, un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu. (1. Korintiešiem 12:12–13)
Kā notiek Kristība?
Kristītājs trīs reizes lej ūdeni uz kristāmā galvas un saka: „…, es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā.” Svinīgā Kristības kārtībā noteiktā secībā ir arī citas svētīšanas darbības un lūgšanas. Parasti Kristību veic vietējās draudzes garīdznieks. Nāves briesmās, ja garīdznieku nav iespējams laikus ataicināt, derīgi kristīt var ikviens cilvēks. Tomēr tas darāms tikai patiesā ārkārtas situācijā. Kristītājam jābūt nodomam veikt Kristību, citiem vārdiem, darīt to, ko Baznīca dara kristīdama. Ja iespējams, klāt jābūt vismaz vienam lieciniekam, kas var Kristību apliecināt. Ārkārtas Kristība pēc iespējas drīzāk tiek apstiprināta baznīcā.
Lai Kristība būtu derīga, vajadzīga kristītāja un kristāmā — bērna Kristībā krustvecāka — griba kristīt. Jālieto pareizā viela, tīrs ūdens, un formula: „…, es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā.” Ūdens jālieto tik daudz, lai tas plūstu; nepietiek tikai ar pilienu, kas skar vienīgi matus.
Bērnu vajadzētu kristīt pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas, bet pieaugušo — tiklīdz viņš ir mācīts pazīt kristīgās ticības pamatpatiesības.
Ko Kristība no mums prasa?
Kristība mums uzliek pienākumu izvairīties no grēka un grēka briesmām, kā arī dzīvot Dievam tīkamu dzīvi. Tāpat tā mūs aicina ticēt Baznīcas mācībai.
Notikums visai dzīvei
Kristīties nekad nav par vēlu. Dažkārt vecāki nāk pie mācītāja ar vēlmi kristīt savu bērnu, bet par savu Kristību vēl nav domājuši. Taču Jēzus saka: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” (Jņ 3:5) Cilvēka ticība vai neticība, aizspriedumi vai vienkārši nezināšana nemazina Kristības nozīmi.
Cilvēks tiek kristīts tikai vienu reizi mūžā. Arī tad, ja kristītais nevēlas dzīvot kā kristietis, Kristību nevar atcelt, jo sakraments ir paša Kristus darbs.
Kas ir krustvecāki?
Kristītajam palīdz krustvecāki, kuri ir kā viņa garīgie vecāki: bērna Kristībā viņi bērna vārdā apliecina ticību un dod Kristības solījumu. Viņiem jābūt kārtīgiem baznīcas locekļiem — kristītiem, iesvētītiem un Svētā Vakarēdiena sadraudzībā. Krustvecāku pienākums ir palīdzēt kristīto mācīt un audzināt kristīgajā ticībā, tāpēc par krustvecāku nevar izvēlēties cilvēku, kurš pats nav draudzes loceklis. Nepieciešams vismaz viens krustvecāks; ja iespējams, divi — krusttēvs un krustmāte.
Arī jaunietis vai pieaugušais Kristībā var izvēlēties sev krustvecākus, lai gan tas nav obligāti. Jaunietis jau pats spēj izlemt, ka vēlas kristīties, tomēr labs krustvecāks arī viņam būs prieks un atbalsts.
Pirms Kristības jauniešiem un pieaugušajiem māca kristīgās ticības pamatus. Visbiežāk tas notiek iesvētību mācības kursa veidā, un tādā gadījumā pēc Kristības, protams, notiek arī konfirmācija.
Ko krustvecākam būtu piemēroti dāvināt savam krustbērnam?
Piemērota dāvana ir, piemēram, kakla krustiņš — tāds, ko kristītais varētu valkāt arī pieaudzis. Uz krustiņa var iegravēt Kristības datumu. Piemērota dāvana ir arī Bībeles stāstu grāmata mazākam bērnam vai Bībele lielākam bērnam, jaunietim vai pieaugušajam.
Kas ir nosacītā Kristība?
Ja ir šaubas, vai cilvēks ir kristīts vai spēj derīgi saņemt Kristību, tiek veikta nosacītā Kristība, proti, Kristības formulai pievieno noteiktu nosacījumu, piemēram: „Ja tu neesi kristīts…” vai „Ja tu vēl esi dzīvs…”. Nosacītā Kristība ir vajadzīga, lai izvairītos no Dieva zaimošanas, vienu un to pašu cilvēku kristījot otrreiz vai kristījot mirušu cilvēku.
Kas man jādara, lai kristītu sevi vai savu bērnu?
Ir dabiski, ka jaundzimušais tiek kristīts pēc iespējas drīzāk. Vislabākais laiks ir bērna pirmie dzīves mēneši. Bērns tiek kristīts pēc vecāku vēlēšanās, kuri vēlas un apsola bērnu audzināt kristīgi. Tāpēc arī bērna vecākiem pašiem jābūt draudzes locekļiem. Baznīca kristī bērnus, ja vismaz viens no vecākiem vai aizbildņiem ir kārtīgs baznīcas loceklis — kristīts, iesvētīts un Svētā Vakarēdiena sadraudzībā.
Par svētdarbības laiku un vietu vienojas ar mācītāju. Viņam var jautāt padomu arī par citiem radušiem jautājumiem.
Kristība notiek baznīcā, izņēmuma gadījumā — mājās, slimnīcā vai citur. Svētdarbībai sagatavo Kristības trauku ar tīru ūdeni. Parasti kristāmo ģērbj baltā. Baltā ir šķīstības un prieka krāsa, un baltais garais tērps simbolizē Kristus dāvāto jauno dzīvi. Zīdainim piemērots tā sauktais kristību tērps.
Uz Kristību var aicināt arī radus un draugus, lai viņi redzētu jauno ģimenes locekli, piedalītos viņa dzīves lielajā dienā un apsveiktu vecākus un vecvecākus. Pēc svētdarbības mājās vai draudzes telpās var sarīkot viesiem svētku mielastu.
Pieaugušā — sākot no pusaudža vecuma — Kristību parasti pavada arī iesvētību mācība un kļūšana par pilntiesīgu draudzes locekli ar konfirmāciju jeb iesvētību.
Skatiet arī:
- Krustvecāku ceļvedis
- Mazais katehisms: Kristība (EELK tīmekļvietnē)