Kristīgās ticības apliecības
Pērnavas Eliisabetes draudzes ticība un mācība balstās trijās senbaznīcas ticības apliecībās.
Nīkajas ticības apliecība
Mēs ticam uz vienu vienīgu Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes, visa redzamā un neredzamā Radītāju.
Un uz vienu vienīgu Kungu Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, pirms visiem mūžiem no Tēva dzemdinātu: Dievu no Dieva, Gaismu no Gaismas, patiesu Dievu no patiesa Dieva, dzemdinātu, ne radītu, ar Tēvu vienādu būtībā; caur Viņu viss ir radīts; Viņš mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labad ir nācis no debesīm un iemiesojies caur Svēto Garu no jaunavas Marijas, un tapis cilvēks; mūsu dēļ krustā sists Poncija Pilāta laikā, cietis un apbedīts, trešajā dienā saskaņā ar Rakstiem augšāmcēlies, uzkāpis debesīs, sēž pie Tēva labās rokas un atkal godībā nāks tiesāt dzīvos un mirušos; Viņa valstībai nebūs gala.
Mēs ticam uz Svēto Garu, Kungu un Dzīvudarītāju, kas no Tēva un Dēla iziet, kas ar Tēvu un Dēlu kopā pielūdzams un godājams, kas caur praviešiem runājis. Mēs ticam uz vienu svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu. Mēs apliecinām vienu Kristību grēku piedošanai un gaidām mirušo augšāmcelšanos un dzīvi nākamajā mūžībā. Āmen.
Apustuļu ticības apliecība
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju.
Un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
Atanāsija ticības apliecība
Ikvienam, kas vēlas tapt pestīts, vispirms nepieciešams turēties pie katoliskās ticības; kas to visā pilnībā nesaglabā neskartu, tas bez šaubām ies mūžīgā pazušanā.
Bet katoliskā ticība ir šāda:
Mēs godinām vienu Dievu Trīsvienībā un Trīsvienību vienībā, nesajaucot personas un nedalot būtību. Jo cita ir Tēva persona, cita Dēla un cita Svētā Gara persona.
Bet Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam ir viena dievišķība, vienāda godība un vienāda majestāte. Kāds ir Tēvs, tāds ir Dēls un tāds ir Svētais Gars. Neradīts ir Tēvs, neradīts ir Dēls, neradīts ir Svētais Gars. Neaptverams ir Tēvs, neaptverams ir Dēls, neaptverams ir Svētais Gars. Mūžīgs ir Tēvs, mūžīgs ir Dēls, mūžīgs ir Svētais Gars.
Un tomēr nav trīs mūžīgu, bet viens Mūžīgais; tāpat nav trīs neradītu un trīs neaptveramu, bet viens Neradītais un viens Neaptveramais. Tāpat visvarens ir Tēvs, visvarens ir Dēls, visvarens ir Svētais Gars, un tomēr nav trīs visvarenu, bet viens Visvarenais. Tā Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs, Svētais Gars ir Dievs, un tomēr nav trīs Dievu, bet viens Dievs.
Tā Tēvs ir Kungs, Dēls ir Kungs, Svētais Gars ir Kungs, un tomēr nav trīs Kungu, bet viens Kungs. Jo tāpat kā kristīgā patiesība mums liek katru personu atsevišķi apliecināt par Dievu un Kungu, tā katoliskā ticība mums aizliedz runāt par trim Dieviem vai Kungiem. Tēvs nav neviena veidots, nedz radīts, nedz dzemdināts. Dēls ir vienīgi no Tēva, ne veidots un ne radīts, bet dzemdināts. Svētais Gars ir no Tēva un Dēla, ne veidots, ne radīts un ne dzemdināts, bet iziet. Tātad ir viens Tēvs, ne trīs Tēvi; viens Dēls, ne trīs Dēli; viens Svētais Gars, ne trīs Svētie Gari.
Un šajā Trīsvienībā nekas nav agrāks vai vēlāks, nekas lielāks vai mazāks, bet visas trīs personas ir vienādi mūžīgas un vienlīdzīgas, tā ka visā, kā jau iepriekš sacīts, jāgodina gan vienība Trīsvienībā, gan Trīsvienība vienībā. Tādēļ tam, kas vēlas tapt pestīts, par Vissvēto Trīsvienību jātic tā.
Bet mūžīgai pestīšanai vēl ir nepieciešams uzticīgi ticēt arī mūsu Kunga Jēzus Kristus iemiesošanai.
Tātad pareizā ticība ir šāda:
Mums jātic un jāapliecina, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir Dievs un cilvēks. Dievs Viņš ir no Tēva būtības, pirms mūžiem dzemdināts, un cilvēks Viņš ir no mātes būtības, laikā dzimis. Pilnīgs Dievs, pilnīgs cilvēks, ar saprātīgu dvēseli un cilvēka miesu. Vienāds ar Tēvu pēc dievišķības, mazāks par Tēvu pēc cilvēcības.
Lai gan Viņš vienlaikus ir Dievs un cilvēks, tomēr nav divu Kristu, bet viens Kristus. Viens nevis tādēļ, ka dievišķība būtu pārvērsta miesā, bet tādēļ, ka Dievs ir pieņēmis cilvēcību. Viens pavisam, ne būtību sajaukšanas, bet personas vienības dēļ. Jo, tāpat kā saprātīga dvēsele un miesa veido vienu cilvēku, tā Dievs un cilvēks ir viens Kristus, kas cietis mūsu pestīšanas dēļ, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas; no turienes Viņš nāks tiesāt dzīvos un mirušos. Viņam nākot, visi cilvēki augšāmcelsies savās miesās un dos norēķinu par saviem darbiem. Tie, kas darījuši labu, ieies mūžīgajā dzīvībā, bet tie, kas darījuši ļaunu, — mūžīgajā ugunī.
Šī ir katoliskā ticība! Kas tai uzticīgi un stipri netic, nevar tapt pestīts.