Grēksūdze un absolūcija
Grēksūdze ir baznīcas rits, kurā cilvēks izsūdz grēkus mācītājam un dzird Kristus vārdā pasludinātu grēku piedošanu jeb absolūciju. Piedošanas drošība nav balstīta mūsu nožēlas stiprumā vai atmiņas pilnīgumā, bet Kristus apsolījumā un vārdā.
Vara piedot grēkus balstās Jēzus vārdos: „Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti; kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.” (Jņ 20:22–23)
Luteriskajā Baznīcā
Augsburgas ticības apliecības Apoloģijas XIII artiklā sacīts: „Tātad patiesie sakramenti ir Kristība, Tā Kunga Mielasts un absolūcija, kas ir grēknožēlas sakraments. Šiem ritiem ir Dieva pavēle un žēlastības apsolījums, kas raksturīgs Jaunajai Derībai. Kad tiekam kristīti, kad baudām Kristus miesu, kad saņemam grēku piedošanu, mūsu sirdij jābūt drošai, ka Dievs Kristus dēļ mums patiesi piedod.”
Luteriskajā Baznīcā grēksūdze ir brīvprātīga: nevienu nepiespiež doties pie grēksūdzes. Tomēr tā ir liela Evaņģēlija dāvana, jo cilvēks var personīgi nest savu nastu un dzirdēt Kristus piedošanu.
Kā sagatavoties grēksūdzei?
Var mierīgi sagatavoties, Dieva baušļu gaismā pārdomājot savu dzīvi, vārdus, darbus un neizdarīto. Grēksūdzē var brīvi nosaukt to, kas īpaši nospiež sirdsapziņu, un lūgt padomu un aizlūgšanu.
Nav iespējams un nav vajadzīgs visus grēkus uzskaitīt pa vienam. Augsburgas ticības apliecības XI un XXV artikls uzsver, ka pilnīgs visu grēku uzskaitījums netiek prasīts, jo tos visus nevaram atcerēties.
Grēku nožēla un jauna dzīve
Grēku nožēla nozīmē atzīt grēku un vērsties pie Dieva. Kristietis ar Dieva palīdzību vēlas izvairīties no grēka un, ja iespējams, labot nodarīto kaitējumu. Taču piedošana nav atkarīga no nožēlas pilnības vai gandarīšanas darba izpildes, bet no Kristus, kas piedod caur savu vārdu.
Grēksūdzes noslēpums
Mācītājam ir pienākums klusēt par to, ko viņš grēksūdzē dzirdējis. Grēksūdzē dzirdētais netiek atklāts nevienam.
Kad varu nākt pie grēksūdzes?
Par piemērotu laiku varat vienoties, sazinoties ar draudzes kanceleju vai mācītāju.