Pērnavas Eliisabetes draudze savu nosaukumu ieguvusi no 1750. gadā iesvētītās Svētās Elizabetes baznīcas, kas tika uzcelta Pērnavas pilsētā dzīvojošajiem igauņiem.
Igauņu draudze Pērnavā izveidojās 16. gadsimtā. Lai gan nav precīzi zināms, kad igauņi ieguva savu garīdznieku, 1584. gadā ir fiksēta ziņa, ka Pērnavā sprediķots arī igauņu valodā. Par pirmo zināmo igauņu draudzes garīdznieku 1599. gadā iecēla Laurentius Jacobi. 1609. gadā igauņu draudzes vajadzībām iesvētīja Svētā Jāņa baznīcu.
Diemžēl 1714. gadā pēc varas iestāžu rīkojuma Jāņa baznīcu igauņu draudzei atņēma un pārvērta par krievu garnizona baznīcu. Pēc tam igauņi kopā ar vāciešiem izmantoja Svētā Nikolaja baznīcu, līdz Krievijas ķeizariene Elizabete pavēlēja Pērnavā uzcelt igauņiem jaunu baznīcas ēku, šim nolūkam no valsts kases piešķirot 8000 rubļu.
Jaunās baznīcas pamatakmens tika likts 1744. gada 25. jūnijā, ārējie būvdarbi pabeigti līdz 1747. gada 27. martam, bet baznīca iesvētīta 1750. gada 29. martā. Tai deva Svētās Elizabetes vārdu — domājams, pateicībā ķeizarienei Elizabetei —, un ar šo vārdu sāka saukt arī agrāko Svētā Jāņa draudzi, kas baznīcā bija atradusi jaunas mājas.
Par saviem aizbildņiem Pērnavas Eliisabetes draudze godina 13. gadsimtā dzīvojušo svēto Elizabeti no Ungārijas, Jaunajā Derībā minēto dievbijīgo Elizabeti, svētā Jāņa Kristītāja māti, kā arī svēto apustuli un evaņģēlistu Jāni un 4. gadsimtā dzīvojušo Miras bīskapu svēto Nikolaju, kura vārdu nesa tagad zudusī viduslaiku Pērnavas pilsētas baznīca.
Mūsdienās Pērnavas Eliisabetes draudzē ir aptuveni 6500 kristītu locekļu. Dievkalpojumi regulāri notiek gan svētdienās, gan citās nedēļas dienās, notiek darbs ar bērniem, darbojas divi kori, kā arī citas draudzes darba jomas.
Pērnavas Eliisabetes draudzes dzīves centrā ir priecīgās vēsts sludināšana par Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, kas tapis cilvēks un nācis mūsu vidū, lai ar savu svēto dzīvi, ciešanām, krusta nāvi un augšāmcelšanos glābtu mūs no grēka, nāves un ļaunuma verdzības un darītu par Dieva bērniem un mūžīgās dzīvības cerības mantiniekiem: «Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.»
Lai kļūtu par draudzes locekli, cilvēkam jābūt kristītam. Kristīties var gan bērnībā pēc vecāku vēlēšanās, gan pieaugušā vecumā. Pirms pieaugušā kristības notiek sagatavošanās, ko sauc par iesvētību mācību jeb katehumenātu, un tai seko iesvētība jeb konfirmācija — nostiprināšana ar Svētā Gara dāvanu. Arī tiem, kuri kristīti bērnībā, sasniedzot pilngadību, vajadzētu iziet iesvētību mācību, lai tiktu konfirmēti un kļūtu par pilntiesīgiem draudzes locekļiem. Tas dod iespēju kristīt savus bērnus, laulāties baznīcā un pašam kļūt par krustvecāku.
Ja vēlaties pievienoties draudzei vai kristīt bērnu, lūdzam vērsties draudzes kancelejā vai pie garīdzniekiem.
Lai dzīvotu kā patiess kristietis un aktīvs draudzes loceklis, ir nepieciešama gan personīga ticība un uzticība, kas izpaužas regulārā lūgšanu dzīvē, Svēto Rakstu lasīšanā un kalpošanā līdzcilvēkiem, gan vismaz iksvētdienas dalība draudzes dievkalpojumā un baznīcas svētdarbībās, no kurām svarīgākās ir grēksūdze un Svētais Vakarēdiens.